Pertas Latviešu Centra Talka Foto J Purvinskis

Gatavojoties mūsu Valsts Svētkiem, Latviešu Centra valde aicināja tautu uz talku, lai mūsu telpas un vispār mūsu Centrs, varētu pienācīgi sagaidīt svētkus. Sakarā ar valsts aizliegumu uz lielu pulcēšanos, tad jau arī mūsu Centra zāle nav bijusi daudz izlietota un putekļi bija sakrājušies pa visiem stūriem un visām šķirbiņām. Kautgan mūsu Centra talkas notiek vairākas reizes gadā, šoreiz arī pagalms un aizmugurē nebijām skatījušies jau labu laiku un tad arī tur prasījās roku darbs. Bija arī daži labojumi darāmi pašam namam. Tā kā darba netrūka jau kārtīgam darītāju pulkam. Diemžēl mēs jau nu to vairs nesagaidījām. Beidzamās talkas gan nav pieaicinājušas pārāk daudz talcinieku. Ja nu atnāk tik, vai mazliet vairāk kā var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, tad jau esam proiecīgi.

Šoreiz jau jaunāki Pertas latvieši bija sadzirdējuši par talku uz ’’Feisbuka’’, un bija sarunājuši, ka jānāk mūsu Centram palīgā, citādāk var būt ka ‘mūsu pils’ vēl sadomāt sabrukt? Nu, ak, kur tad, mēs iesim satikties vai svinēt, jebkādas, svinības? Kas nu bija vai nebija, bet talcinieki saradās vismaz trīskārtīgi, nekā parasti. Bija atnākuši gan vecāki, gan jaunāki talcinieki, gan bērni ar māmiņām, gan māmiņas bez bērniem.Pa visu Centru mudžēja darbība: tika labots sētas žogs, tīrīts pagalms, grābts un tīrīts ap namu, gan ārpusē, gan iekšpusē, gan labots virtuves jumts, mazgāti lielie zāles logi, tīrīta grīda, slaucīti putekļi un visas grabažas arī vestas projām. Pat konsulāta birojs tika iztīrīts. Tāda nodarbība mūsu Centrā nebija sen redzēta. Un par to Centra valde visiem, visiem, gan lieliem, gan maziem, vecākiem un jaunākiem sirsnīgi pateicās. Tas taču ir tikai mūsu pašu nams un pašiem arī to ir jāuztur.

Kad darbi sāka nākt uz beigām, Daugavas vanagu valdes pr.Ilmārs Rudaks iekurināja cepeškrāsni un Latviešu Biedrības valdes pr. Līva Ulmane sāka rīkoties ar cepšanu, drīz vien desas čirkstēja uz plates un pagalmu piepildīja ar mums jau pazīstamo cepto desu smaržu. Kad tika smērētas maizītes priekš desu pieņemšanas, nozīmēja, ka pusdienas bija gatavas. Varējām pat piedzert klāt arī kādu alus glāzi, pasēdēt tepat siltā saulītē, mūsu nama pagalmā, ēst pusdienas un paciemoties ar citiem talciniekiem, daži no kuriem nebija redzēti jau ilgāku laiku.

Tagad tikai atliek vēlreiz pateikties visiem maziem un lieliem, vecākiem un jaunākiem talciniekiem un lūgt lai arī nākamā talkā būtu tikpat daudz un tikpat čaklu talcinieku. Tad darbs sokās labāk un ātrāk un ir pat prieks to darīt.Tātad, paldies un uz redzēšanos nākamā talkā.

Jānis Purvinskis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


©2015 Daugavas Vanagi Austrālijas Valde